Lāčplēša dārzs

Pirmie koki toreizējā Aleksandra III parkā iestādīti 19. gadsimta beigās. Parkā bijis Vasaras teātris, uz kura skatuves kāpuši tolaik slaveni mākslinieki no Sankt–Pēterburgas. Pirms II Pasaules kara parks bija pazīstams kā Lāčplēša dārzs. Latvijas 1. Republikas laikā parkā iekārtoti divi tenisa laukumi, atjaunota deju grīda. Padomju laikā parka celiņu malās izvietoja strādnieka–stahanovieša, kolhoznieces, sarkanarmieša, matroža un pioniera–mičūrinieša dabīgā lielumā veidotas ģipša statujas. Vēl 20. gs. 90. gadu beigās te rīkoja Liepājā populāros Ziedu svētkus, savukārt 2020.gadā atdzima Latvijas 1. Republikas laikā populārie Lāčplēša dārza svētki.

2019.gadā Lācplēša dārza jeb Karostas parka stūrī uzstādīja sešas akmens stēlas, kurās ir iegravēti ar Liepāju saistīto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdi. Lāčplēša Kara ordenis ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķīra par kauju nopelniem Neatkarības karā. Ir apzināti aptuveni 50 apbalvojuma saņēmēji, kas saistīti ar Liepāju. Šajās stēlās tomēr nav iegravēti visi ar Liepāju saistītie ordeņa saņēmēji, bet ir veikta īpaša atlase pēc konkrēta kritērija - tie “Lāčplēši”, kuri 1919. gadā aizstāvēja pilsētu un atbalstīja Latvijas valdības darbību Liepājā.

Stēlas tika izvietotas gar Neatkarības rotas ielu un kopā ar esošajiem kokiem, tās veido aleju, kas simbolizē latviešu tautas pateicību Neatkarības kara dalībniekiem. Granītā ir iekalti ne tikai katra varoņu vārds un uzvārds, bet arī saņemtā ordeņa pakāpe, dzimšanas un miršanas dati (ja ir zināmi). Katras stēlas otrā pusē ir uzraksts “Latvijas brīvības cīņu varoņiem Latvijas simtgadē”.